Koka kāpnes uz leju

20. gadsimts un vecā gada vakars. Svētki tika svinēti kādā Vecrīgas namā. Šis nams bija vecs un tas sevī glabāja zināmus noslēpumus. Vecā gada vakars tika svinēts nelielā, bet draudzīgā kompānijā. Bija svētku vakariņas, smiekli, sarunas un joki. Jaunais gads tika sagaidīts uz nama jumta atkorķējot šampānieša pudeles un vērojot jaunā gada uguņošanu. Uguņošana bija pieticīga, bet skaista. Un skats no Vecrīgas nama jumta bija vienreizējs. Svinībās piedalījās arī kāds mazs zēns un maza meitenīte. Viņiem šie svētki nelikās tik jautri kā pārējiem. Varbūt bija pārāk mazi, lai spētu priecāties tāpat kā pieaugušie. Bet varbūt vienkārši zēns ar meitenīti bija pārāk noguruši no garās dienas un piedzīvojumiem, kuri norisinājās. Abiem bija pienācis laiks iet gulēt. Gultiņas bija uzklātas vienā istabā, šī bija Vecrīgas nama jumta istaba ar logu jumtā pa kuru spīdēja mēness. Kad zēns ar meitenīti bija apgūlušies savās gultiņās un bija pagājis neliels laika brīdis, zēns apgriezdamies uz otriem sāniem ieraudzīja, koka kāpnes, kuras veda uz leju. Zēns pārjautāja meitenītei vai viņa redz šīs kāpnes un vai tās tur bija iepriekš? Meitenīte atbildēja, ka koka kāpnes redz, bet iepriekš līdzīgi kā zēns šīs kāpnes nav redzējusi. Puisēns nokāpa pa šīm koka kāpnēm līdz pusei, taču pēkšņi kļuva auksti un pārņēma visu ķermeni drebuļi. Sajūta bija ļoti neparasta, tik neparasta, ka zēns nobijās un ceļu lejup vairs neturpināja. Viņš uzskrēja pa kāpnēm augšup apgūlās un aizmiga. No rīta pamostoties koka kāpnes, kuras veda uz leju vairs  nebija. Vai zēnam rādijās? Diezin vai rādijās, ja bija iespēja nokāpt pa šīm kāpnēm līdz pusei. Uz kurieni veda koka kāpnes? Dīvaini, ka kāpnes veda uz leju, nevis uz augšu. Varbūt tā bija kāda zīme? varbūt tās bija zēna karjeras kāpnes? Vai tiešām zēnam rādijās vai arī tajā naktī notika kaut kas tāds, ko varētu saukt par kaut ko neparastu. Vai tas bija kaut kas mistisks? Grūti teikt, kas tas bija, bet diezin vai es vēlētos uzzināt, kas bija aiz tam durvīm, jo tieši tagad man pārskrēja pāri skudriņas visam ķermenim to visu atceroties.