trešdiena, 2013. gada 22. maijs

Attiecības - vilšanās - neapdomība - risks un vardarbība

Māris un Liene dzīvo Rīgā. Kopā viņi dzīvo jau piecus gadus, taču vēl nav precējušies un bērnu nav. Protams, ir bijušas sarunas par ģimenes pieaugumu, bet patreiz nav bijusi īsti iespēja, jo finansiāli abi vēl nejūtās stabili. Māris strādā par celtnieku, bet Liene par bērnudārza auklīti. Abi nedēļas nogales parasti pavada ārpus mājām, vai nu draugu lokā, vai braukā pa Latvijas skaistākajām vietām. Lienei ļoti patīk dejot, tādēļ bieži vien, Liene ar Māri, piektdienas vakaros dodās uz kādu klubu relaksēties no ik dienas un baudīt kluba atmosfēru, mūziku, dejas. Abiem ir plāns tuvākajā laikā aprecēties un, tad jau varētu arī domāt par ģimenes pieaugumu. Abiem jauniešiem patīk labi pavadīt laiku, izklaidēties un ballītes. Neviena nedēļa nav pagājusi bez kādas ballītes vai nu mājās vai ārpus tām. Viņi vēlās izbaudīt savu jaunības dzīvi maksimāli, jo apzinās, ka drīz būs jāuzsāk pilnvērtīga ģimenes dzīve un tad būs citi pienkumi, daudz mazāk laika un iespēju. Bija pienācis piektdienas vakars un Liene ar Māri plānoja, ko šovakar varētu darīt. Māra draugs izteica piedāvājumu doties izklaidēties uz kādu no vecrīgas klubiem, tā kā Lienei patīk ļoti dejot, tad ilgi abi nedomāja un piekrita šim uzaicinājumam. Vakars tiešām bija izdevies un kluba atmosfēra bija vienkārši ideāla. Laiks paskrēja nemanot, kad Māris paskatījās pulkstenī, tas rādīja jau septiņas minūtes pāri četriem. Māra draugs bija iepazinies klubā ar jaukām meitenēm, tādēļ nolēma vel uzkavēties, taču Māris ar Lieni devās mājās. Abi nolēma izvēdināt galvu, tādēļ uz mājām gāja ar kājām. Ceļš nebija pārāk tāls, taču līdz mājām bija jāiet aptuveni pusstunda. Ejot pa ielu abi ieraudzīja, ka priekšā stāv trīs vīrieši, lai neizaicinātu likteni naksnīgajās ielās, viņi pārgāja ceļa otrā pusē un turpināja virzīties uz priekšu. Ejot uz priekšu pēkšņi kāds no vīriešiem nobļaujās, „Mauka, meties ceļos, lai varu tevi paņemt!”. Māris apstājās un prātoja, izlikties, ka neko nedzirdēju un turpināt ceļu, bet būt draudzenes acīs gļēvulis, ka nepastāveju par viņu, jeb izteikt aizrādījumu un iziet uz konfliktu. Iespējams, ka nostrādāja kombinācija alkohols un vīrieša lepnums, bet viņš vēlējās, lai vīrietis, kurš izteica aizvainojošos vārdus par viņa draudzeni, atvainotos. Tādēļ Māris uzcauca pretī, „Tu domā, ko runā muļķi”. Visi trīs vīrieši asi reaģējot uzreiz pārjautā, vai tas uz viņiem attiecās, protams, ka Māris šo teikumu adresēja viņiem un to arī apstiprina. Lai gan Liene cenšās Māri pierunāt iet tālāk, Māris stāv un ir gatavs, lai tas kurš nosauca viņa draudzeni par mauku, atbildētu par saviem vārdiem. Visi trīs vīrieši piesteidzās pie Māra, viens no vīriešiem izvelk nazi un triec to Mārim vēderā. Māris nokrīt saķerdams vēderu un sajūt vājumu, aukstumu un tumsu gar acīm. Viņš dzird, kas notiek apkārt, bet nespēj vairs pakustēties un nav pat spēka atvērt acis. Visi trīs vīrieši, Māra draudzeni Lieni ievelk šķērsielā un izvaro. Māris dzird savas draudzenes kliedzienus un saucienus pēc palīdzības, bet nespēj palīdzēt, lai kā to velētos. Liene tika pazemota un izvarota un atstāta kaila guļam uz aukstā asfalta, pie kādas atkritumu tvertnes, kādā tumšā šķērsielā. Pa to laiku, prostitūta, kuru trīs vīrieši bija noīrējuši, bija aizgājusi ar visu naudu un tā arī pakalpojumu šiem vīriešiem nesniedza. Māris izdzīvoja, taču bija jāpavada dažas dienas slimnīcā. Pēc šī atgadījuma, Māris ar Lieni vairs nesazinājās. Mārim bija kauns skatīties Lienei acīs, bet Liene juta naidu pret Māri, jo Māris izvēlējās iesaistīties konfliktā, nepaklausīja Lienei, kad tā teica, ir jādodās talāk. Lai gan abi jaunieši pēc ilgi nodzīvotā laika kopā, bija plānojusi veidot ģimeni, tas vairs nekad nenotiks. Abi jaunieši nenojauš to, ka Māris konfliktā iesaistījās bezjēdzīgi, jo patiesībā visi trīs vīrieši bija noīrējusi kādu prostitūtu, kura šķersielā grasījās sniegt intīmpakalpojumus un konkrētais teikums „Mauka, meties ceļos, lai varu tevi paņemt”, bija adresēts tieši šai prostitūtai.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru